Saules paneļu ražība gada griezumā

Pastāv maldīgs uzskats, ka, nespīdot saulei, paneļi neko neražo. Tāpat bieži dzirdam: jo karstāks laiks, jo lielāka ražība. Abi apgalvojumi ir mīti — un to pierāda reālas sistēmas dati.

Mīts: paneļi neražo, kad nespīd saule

Saules paneļi uztver arī izkliedēto gaismu, tāpēc ražo arī mākoņainās dienās — mazāk nekā saulainās, bet joprojām būtisku apjomu. Savukārt ziemā ražību samazina vairāki faktori:

• Zemāka saules intensitāte. Ziemā saule pie horizonta paceļas zemu, un starojuma ir ievērojami mazāk.
• Jumta leņķis un novietojums. Stāvākā leņķī vai pie fasādes montēti paneļi ziemā ražo efektīvāk.
• Sniega sega. Bieza sniega kārta ražošanu aptur, taču plāna nokūst, tiklīdz paneļus sasniedz saules stari.
• Vairāk mākoņaino dienu un īsāks gaišais laiks — ziemā abi šie faktori summējas.

Reālas sistēmas piemērs

Klienta māja Olainē: 6 kW sistēma uz jumta ar 25 grādu slīpumu pret dienvidiem — 16 paneļi pa 390 W un 6 kW invertors. Gada laikā sistēma saražoja aptuveni 6 600 kWh, un sadalījums ir izteikti sezonāls: no aprīļa līdz septembrim — ap 5 500 kWh, no janvāra līdz martam — ap 700 kWh, no oktobra līdz decembrim — ap 400 kWh. Ziemas mēnešos tiek saražoti tikai ap 15–20% no gada apjoma, tāpēc mēs neiesakām riskēt un tīrīt paneļus no sniega, kāpjot uz jumta — enerģijas ieguvums to neattaisno.

Cik paneļi ražo dažādos mēnešos

Interesantākais: vislielāko jaudu sistēma sasniedz nevis karstajā jūlijā, bet saulainā un dzestrā pavasara dienā — paneļiem "patīk" vēss laiks, jo tie nepārkarst.

Tāpēc maldīgs ir arī priekšstats, ka Sahāras tuksnesī paneļi ražotu labāk nekā Latvijā — pārkarsuši un noputējuši paneļi zaudē efektivitāti. Latvijas klimats saules enerģijai ir piemērotāks, nekā šķiet.